Pēdējo desmit gadu laikā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir kļuvis par vienu no pretrunīgākajām personībām Eiropas politikā. Neskatoties uz to, ka valsts ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, Orbāna valdība aktīvi veido ciešas saites ar autoritārām Austrumu valstīm, vienlaikus izmantojot Eiropas struktūras savām iekšpolitiskajām vajadzībām.
ES fondu līdzekļi un politiskā dienaskārtība
Kopš Orbāns 2010. gadā atgriezās pie varas, Ungārija ir saņēmusi vairāk nekā 30 miljardus eiro no ES fondiem. Šie līdzekļi bija paredzēti izglītības, infrastruktūras, inovāciju un sociālās attīstības veicināšanai. Tomēr realitātē daļa no šīs palīdzības ir novirzīta citiem mērķiem.
Mediju brīvība valstī tiek ierobežota, tiesu sistēmas neatkarība – apdraudēta, bet valsts līdzekļi bieži tiek piešķirti Orbānam lojāliem uzņēmējiem. Brisele uz to reaģē ar kritiku un mēģinājumiem ierobežot finansējumu, taču Orbāns atbild ar veto draudiem, bloķējot ES lēmumus, tostarp sankcijas pret Krieviju un Ukrainas integrāciju.
Ģeopolitiskais pavērsiens: Austrumi kā alternatīva?
Orbāna ārpolitika pēdējos gados izceļas ar pieaugošu sadarbību ar Krieviju un Ķīnu. Neskatoties uz Krievijas karu Ukrainā, Ungārija turpina sadarboties ar Maskavu enerģētikas jomā — īpaši Paks II atomelektrostacijas paplašināšanas projektā ar „Rosatom”.
Vienlaikus Ķīna kļūst par nozīmīgu investoru Ungārijā. Viens no piemēriem ir Budapeštas–Belgradas dzelzceļa projekts, kas tiek finansēts ar ķīniešu kredītiem un tiek uzskatīts par daļu no „Jostas un ceļa” iniciatīvas. Huawei – ķīniešu tehnoloģiju milzis – Ungārijā darbojas bez lieliem ierobežojumiem, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm.
Alianse ar pasaules konservatīvajiem
Orbāns aktīvi sadarbojas ar globālās labējās puses pārstāvjiem, tostarp ar Donaldu Trampu un ASV konservatīvajiem. Starptautiskos pasākumos, piemēram, CPAC (Conservative Political Action Conference), viņš prezentē Ungāriju kā „neliberālas demokrātijas” paraugu.
Attiecībā uz karu Ukrainā Orbāns aicina uz tūlītējām sarunām ar Krieviju, nevis uz turpmāku militāru atbalstu Kijivai, kas būtiski atšķiras no pārējās ES un NATO dalībvalstu nostājas.
Mediju neatkarība – demokrātijas balsts
Īpašas bažas rada preses brīvības stāvoklis Ungārijā. Neatkarīgie mediji saskaras ar politisku un ekonomisku spiedienu, savukārt lielākie mediju kanāli nereti nonāk pie varai pietuvinātiem uzņēmējiem. Tā tiek veidota informatīvā vide, kurā sabiedrībai tiek pasniegta tikai viena – valdības – versija.
Brīvi un neatkarīgi mediji ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa. Bez tiem nav iespējams nodrošināt caurskatāmību, kritiku un sabiedrības līdzdalību. Tāpēc to aizsardzība ir svarīga ne tikai pašai Ungārijai, bet visai Eiropas Savienībai.
Eiropa izvēles priekšā
Šis jautājums skar visu Eiropas nākotni – vai ES spēs aizstāvēt savas pamatvērtības, ja kāda no tās dalībvalstīm sistemātiski rīkojas tām pretēji? Ja atbildes nebūs, Orbāna modelis var kļūt par precedentu arī citur, kas nozīmētu autoritārisma izplatīšanos pašā Eiropas centrā. NIEUWS IMPULS